- 1Share
Runājot ar cilvēkiem par viņu datoru drošību, ļoti bieži saskaros ar atbildi – “Kam gan es, vai mani dati ir vajadzīgi?”, “Man jau nav nekā tāda ko zaudēt”, utt. Uzskatu, ka šajos gadījumos cilvēki domā diezgan “šauri” un aizmirst par kopbildi. Retas ir reizes, kad kāds cenšas apzināti iegūt pieeju tieši jūsu datoram un nozagt jūsu informāciju. Lielākoties jūs un jūsu dators ir tikai viens no ļoti daudziem, pret kuru tiek veikts uzbrukums. Jautājums tikai paliek, vai šis uzbrukums būs veiksmigs vai nē. Lai labāk saprastu riskus, kurus slēpj jūsu datu iegūšana, apskatīsim kādi ir mērķi dažādiem ar datoriem sasistītiem uzbrukumiem.
Nauda, nauda un vēlreiz nauda
Nauda ir viens no galvenajiem dzinuļiem, kurš vada daudzus datoru noziedzniekus. Attiecīgi, visi šie uzbrukumi ir jāvērtē no naudas peļņas skatupunkta. Dažāda veida uzbrukumi tiek veikti tādā veidā, lai caur tiem tiešā vai pastarpinātā veidā varētu gūt ienākumus.
Jūsu bankas datu zādzība
Viens no klasiskājaiem apdraudējumiem, no kā cilvēki baidās, ir bankas – viņu bankas datu zādzība. Es nerunāšu par situācijām, kad cilvēki labprātīgi noziedzniekiem nodod savas internetbankas paroles un kodus. Ir dažādi veidi, kā jūsu interneta bankas datus iegūst tā, ka upuri par to nenojauš līdz brīdim, kad no bankas konta sāk pazust nauda.
Bankas
Viens no veidiem, kā iegūt bankas datus ir uzstādīt uz datora programmas, kuras ieraksta visu, ko jūs spiežat uz jūsu tastatūras. Šīs programmas tiek sauktas par keyboard key loggers. Ierakstot visu jūsu ievadīto informāciju ir iespējams vēlāk atlasīt paroles un internetbankas kodus. Ir kaitniecīgās programmas, kuras nepieciešamības gadījumā ieraksta arī jūsu ekrāna attēlus.
Viltus bankas mājas lapu izveidošana ir vēl viens no veidiem kā panākt, lai jūs neapzināti nodotu savas bankas datus ļaundaru rokās. Viltotās internetbankas lapas ir izveidotas identiskas tām, kuras izmantojat ikdienā. Izveidota identiska bankas lapa vēl nenozīmē, ka cilvēki apmeklēs šo lapu. Cilvēku nonākšana tur tiek nodrošināta dažādos veidos:
- Ar it kā īstu no bankas saņemtu e-pastu starpniecību, kurā tiek piedāvāts veikt kādas darbības saistībā ar jūsu kontu. Šajā e-pasta vēstulē tiek piedāvāts apmeklēt jūsu banku izmantojot īsceļu, kurš ved uz viltoto internetbanku.
- Upura datorā tiek uzinstalēta programma, vai arī pamainīti datora iestatījumi tā, lai tad, kad caur interneta pārlūku tiek mēģināts piekļūt pie internetbankas, dators automātiski nosūta lietotāju uz viltus lapu.
- Tiek pārtverta un vēlāk pēc nepieciešamības mainīta jūsu bezvada interneta datu plūsma. Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, brīdī kad tiek apmeklēta internetbanka, lietotājam tiek atvērta viltus lapa.
Izspiešana
Par izspiešanas vīrusiem pēdējā gada laikā ir nācies publiskajā informācijas telpā dzirdēt arvien vairāk un vairāk. To galvenais princips ir, pēc nokļūšanas upura datorā, tiek nošifrēts datora cietais disks un kaitnieciskās programmas izstrādātājam lielākoties tiek nosūtīta atšifrēšanas atslēga. Šo atslēgu tad arī piedāvā upurim nosūtīt apmaiņā pret noteiktu naudas summas pārskaitījumu. Lielākā problēma ir tā, ka datora nošifrēšanas gadījumā atgūt datus bez šīs atslēgas ir praktiski neiespējami. Tādēļ, laicīgi katram ir jāpadomā par savu datu glabāšanu alternatīvās vietās – mākonī, ārējos datu nesējos, utt.
Botu tīkli
Botu tīkls ir datoru kopums, kuru resursus ļaundari centralizēti izmanto un vada atbilstoši savām interesēm. Lai gan šāda veida uzbrukumā nauda no upura netiek izkrāpta, tomēr naudas līdzekļu iegūšana ir galvenais botu tīkla izveidotāju mērķis. Galvenais jautājums paliek: Bet kā tas ietekmē tieši mani? Ja jūsu dators ir botu tīkla sastāvdaļa, tad datora resursus izmantojat ne tikai jūsu, bet arī kāds cits. Attiecīgi, ja kādā brīdī pamanāt, ka jūsu dators ir pasācis manāmi lēnāk darboties, iespējams, ka esat kļuvis par botu tīkla dalībnieku. Pastāv iespēja, ka jūsu dators tiks izmantots dažādu masveida uzbrukumu veikšanai valsts iestādēm vai arī privātajām korporācijām.
Turpinājums nākošajā lapā – 2.daļa Ielaušanās privātajā dzīvē