2.daļa. Uzbrukumu veidi datoram, jeb, kādēļ kādām vajadzētu uzlauzt jūsu datoru.

  Ielaušanās privātajā dzīvē

Izvērtējot apdraudējumu nozīmīgumu, uzskatu, ka privātās dzīves un telpas pārkāpumi ir ar vēl lielāku nozīmi, nekā finansiālie noziegumi. Ikdienā mēs par to neaizdomājamies, tomēr tas nenozīmē, ka šādi noziegumi nenotiek visapkārt. Vai tiešām jūs gribat sagaidīt brīdi, kad tas notiks ar jums, vai ar kādu jums tuvu cilvēku, bērnu?

   Sociālo kontu uzlaušana

Ir nācies diezgan bieži dzirdēt par slavenību sociālo kontu uzlaušanu. Patiesībā tā ir tikai aizberga redzamā daļa. Katru dienu neatļauti tiek piekļūts tūkstošiem sociālo kontu. Hakeri šos kontu izmanto dažādos veidos, piemēram, lai publicētu un veicinātu ar viņiem saistīto reklāmu un pakalpojumu atpazīstamību, izmantotu cilvēku identitāti krāpniecībai, utt.

Var būt arī gadījumi, kad sociālo kontu pieeju iegūst bērna klasesbiedri, kuri izmanto to, lai izsmietu vai kā savādāk aizvainotu. Bieži vien šāda uzbrukuma sekas ir psiholoģiski daudz smagākas nekā, ja uzlaušanu veiktu nezināma persona.

   Izsekošana, privātu attēlu iegūšana

Tagad jau visos viedtālruņos un gudrajos pulsteņos ir iebūvēta GPS un foto/video kamera. Šīs funkcijas ir ļoti vērtīgas un noderīgas ikdienas ierīču izmantošanā. Es pats nevaru vairs iedomāties dzīvi bez tām. Tajā pašā laikā, kontroles par šo funkcionalitāšu nokļūšanu svešās rokās, rada nozīmīgu apdraudējumu mūsu privātajai dzīvei un tās drošībai.

Iegūstot pieeju telefoniem vai citām mobilajām iekārtām noziedznieki var iegūt informāciju par upura pārvietošanos, kā arī, slēptā režīmā ieslēdzot videokameru, redzēt upuri un sekot viņa darbībām.

Ir bijuši gadījumi, kad ilgstošā laikā izsekotājs ir vērojis cilvēkus caur datoros iebūvētajām video kamerām.

Atrašanās vietas koordinātes var potenciāli izmantot nolaupīšanas gadījumos. Piemēram, izsekojot bērna ikdienas gaitām. Ir nācies dzirdēt, kad cilvēki neesot pārliecināti par laulātā partnera uzticību izmanto GPS informāciju, lai izsekotu un pieķertu otru neuzticībā.

Ne visi no augstāk minētajiem gadījumiem ir masveidā izplatīti vai arī publiski apspriesti – tomēr šādi uzbrukumi pastāvīgi notiek.

Mūsu dators un citas ierīces katru dienu tiek pakļautas dažādiem uzbrukumiem, par kuriem mēs pat nenojaušam.

Lielākā daļa no tiem tiek laicīgi atvairīti. Tomēr, lai zaudētu savus datus, vai arī kļūtu par datornoziedznieku upuri pietiek ar vienu pašu veiksmīgu uzbrukumu. Tādēļ nepieciešams apzināt riskus, lai varētu maksimāli pasargāt gan savus datus, gan privāto dzīvi.

Mēs, kā datoru lietotāji, nevaram paļauties, ka operētājsistēmas, antivīrusu un citas programmas mūs pasargās no uzbrukumiem. Jūs esat vienīgais cilvēks, kuru patiesi interesē jūsu dzīves aizsargāšana.  Viss pārējais (informācija, aizsardzības programmas, speciālistu palīdzība) ir tikai instrumenti, par kuru izmantošanu lēmums ir jāpieņem katram pašam. Ja nav ticība savām zināšanām datoru jautājumos, tad nekautrējaties un jautājiet speciālistiem pirms jebkas ir atgadījies. Veikt preventīvas darbības ir daudz lētāk, nekā risināt problēmas, tad kad nodarījums jau ir noticis.