Cilvēks pēc dabas ir slinks. Mūsos ir vēlme maksimāli atvieglot ikdienas dzīvi. Tas pats attiecas arī uz darbībām datorā telefonā un citās ierīces. Mēs vēlamies, lai viss notiek automātiski un mums būtu jāiegulda maksimāli maz savas enerģijas. Paroļu izdomāšana un atcerēšanās nav tā patīkamākā nodarbe, tādēļ vēlamies maksimāli samazināt laiku, kuru patērējam minētajām darbībām. To ir sapratuši arī interneta pārlūku izstrādātāji un ir iestrādājuši savās programmās paroļu pārvaldnieka funkcionalitāti. Paroļu pārvaldnieks ir pieejams visās zināmajās Internet pārlūku programmās – Google Chrome, Mozilla Firefox, Microsoft Edge, utt. Bet vai tos ir droši lietot?
Vai tas ir droši?
Lai gan paroļu saglabāšana un izmantošana Interneta pārlūkā tik tiešām ir ērta, tomēr rodas jautājums – vai tā ir droša.
Īsā atbild ir – nē, paroļu glabāšana Interneta pārlūkos nav drošā.
Ir zināmas vairākas ļaunprogrammatūras, kuru mērķis, atrodoties uz upura datora, ir pārlūkos uzglabāto paroļu zagšana. Vienu šādu gadījumu fiksēja kompānija AhnLaba un aprakstīja savā blogā. Upura datoram, tiekot inficētam ar ļaunprātīgo programmu, saglabātie lietotājvārdi, paroles, kredītkaršu dati, automātiskās aizpildes informācija tika izzagta.
Minētajā gadījumā nebija palīdzējusi arī antivīrusa programmas aizsardzība. Izmantojot pagaidām nezināmas metodes, tā bija apieta un paroļu zagšanas programma veiksmīgi darbojās uz inficētā datora. Arvien vairāk vīrusu, tārpu un trojānu programmas tiek veidotas tā, lai censtos apiet antivīrusus. Dažreiz tos atslēdzot, citreiz ieliekot pati sevi drošo programmu sarakstā.
Tas nav tikai viens unikāls gadījums. Ir pieejamas dažādas šāda tipa programmas, kuras tiek aktīvi izmantotas un par upuriem, kļūst arvien vairāk cilvēku.
Risks arī uzņēmumiem.
Pārlūku zādzības programmas un lietotāju ieradums glabāt paroles Interneta pārlūkos ir nopietns drauds ne tikai pašiem lietotājiem, bet arī uzņēmumiem. Laikā, kad attālinātais darbs ir kļuvis par normu, dators daudz vairāk tiek izmantots ne tikai darba vajadzībām, bet arī privātām. Turklāt nereti, pie šiem datoriem tiek pielaisti arī citi ģimenes locekļi.
Arī aprakstītajā gadījumā, bija izveidojusies šāda situācija. Tādēļ ir pat diezgan grūti noteikt kāda rīcība noveda pie šīs ļaunprogrammatūras nonākšanas datorā. Bet tas nemazina faktu, ka tika nozagti arī lietotāja darba VPN pieslēguma dati. Tie vēlāk tika izmantoti, lai ielauztos kompānijas tīklā un veiktu ļaunprātīgas darbības.
Ko darīt?
Neglabāt svarīgas paroles Interneta pārlūku paroļu pārvaldniekos. Tur var glabāt tikai tādas paroles, kuras nav īpaši svarīgas un kuru zaudējums nenesīs jums pārāk lielu postu. Ja tomēr ir vēlme kaut kur glabāt paroles, tad ieteicams izvēlēties risinājumus, kuri ir drošāki. Tiem kontiem, kuriem tas ir iespējams, ir vēlams uzstādīt 2 faktoru autentifikāciju, citreiz to sauc par 2 soļu verifikāciju. Par to kas ir 2 faktoru autentifikācija varat lasīt šeit – Divu-faktoru autentifikācija (2FA) – drošības minimums.
Zemāk redzamajā video ir parādīts, kā 2 soļu verifikāciju uzstādīt Whatsapp kontam.
Ja jums patika šis video, lūdzu piesekojiet mūsu kanālam – Abonēt
Ir jāatcerās, ka noziedznieki lielākoties cenšas uzbrukt tām programmām un pakalpojumiem, kuri tiek izmantoti plaši vai arī var sniegt labu finansiālu ieguvumu. Tādēļ Interneta pārlūku paroļu pārvaldnieki ir īpaši apdraudēti, jo tos izmanto miljoniem cilvēku. Neesiet upuris – padomājiet par drošākiem risinājumiem.
Papildus informācija: Mūsu biedrība piedāvā konsultācijas par drošu ikdienas tehnoloģiju lietošanu, kā arī mēs cenšamies piedāvāt labāko risinājumu katram konkrētajam gadījumam. Par mūsu sniegtajiem pakalpojumiem vairāk var uzzināt sadaļā Pakalpojumi.